Thẻ: VAJTSWV TUS TUB QHE

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN THANH NIÊN. CHÚA NHẬT 16.03.2025

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN THANH NIÊN. CHÚA NHẬT 16.03.2025

in H'MÔNG on 11 Tháng Ba, 2025

Hnub kaj 16.03.2024

  1. Ntsiab lus: VAJTSWV TUS TUB QHE.
  2. Vajluskub: Yelemis 18:1-6; Mathais ơ 20:26-28; Filipis 2:5-8.
  3. Nqe cim: Tus uas xav ua kuv tus tubtxib, tus ntawd yuav tsum nrog kuv mus, thiab kuv nyob qhov twg kuv tus tubtxib yuav nrog kuv nyob qhov ntawd. Kuv Txiv yuav qhuas tus uas ua kuv tus tubtxib(Yauhas 12:26).
  4. Twv Vajluskub: Tej Lus Qhia 7-12.
  5. Tus qauv: Sib tham.

* TAW QHIA: Sib tham.

  1. Ua ntej ntau lub athiv, thawjcoj cob ntsiab lus rau ob pab.

Ntsiab lus 1: Yog Vajtswv ib tus tub qhe, kuv txais lus sam hwm los ntawm Vajtswv thiab kuv yuav cim civ siv zog ua.

Ntsiab lus 2: Yog Vajtswv ib tus tub qhe, kuv yeej ua raws nraim li Vajtswv coj qhia thiab cia Nws ua dhau kuv.

  1. Pawg los sab laj ua ke, ib pawg xaiv tawm ib tus sawv cev pawg yus pawg los sib tham thiab hais daws yus pawg zaj. Yuav tsum npaj kom zoo heev kom lub sijhawm sib tham npau dam thiab lom zem.
  2. Caw ib tus paub Vajtswv Txojlus, loj hlob sab ntsujplig los xaus zaj sib tham. Yuav tsum ua tibzoo, vim xaus yuam kev yuav ua rau cov kawm ntxhov thiab phimsij rau pawg ntseeg. Yog cheem tsum, muab feem ntaub ntawv pab rau tus ntawd qev.
  3. Sijhawm sib tham.
  4. Tus coj tshaj tawm ntsiab lus sib tham thiab caw tus sawv cev ntawm ob pawg sawv los zaum tabmeeg sawvdaws.
  5. Tshaj tawm kevcai sib tham: ob pawg tau ywj siab piav qhia thiab hais daws yus zaj (tiamsis txhob sib cav kom yeej). Sijhawm: 20 feeb.
  6. Xaus (15 feeb): Tus xaus zajkawm sib tham yuav tsum hais qhov tseeb raws li Vajtswv Txojlus. Tsis hais raws pom tias yog.

* NTAUB NTAWV PAB.

Thaum Vajtswv yuav ua ib yam twg rau koj, Nws yuav tsum coj koj tawm ntawm koj lub chaw los nyob rau Nws lub chaw. Koj yeej ua tsis tau – ke taug yus txojkev thiab ke taug Vajtswv txojkev huv si.

I. Yog Vajtswv ib tus tubqhe, peb yuav tsum:

(1) Kam cia zuaj (2) Nyob hauv tus tswv txhais tes (Yelemis 18:1-6). Tom qab ntawd tsuas yog tus tswv xwb thiaj tau siv yam cuab yeej uas nws xaiv. Tub qhe yeej tsis cim civ ua tau ib yam dabtsis. Tswv Yexus hais: Leej Tub yeej tsis ua ib yam dabtsi raws li nws lub sia (Yauhas 5:19) thiab yog nej tsis txuas rau ntawm kuv, nej yeej ua tsis tau ib yam dabtsi li(Yauhas 15:5). Thaum Vajtswv ua haujlwm dhau tus tub qhe twg, tus ntawd muaj cuab kav ua tau txhua yam Vajtswv ua.

II. Ua tub qhe yuav tsum tau mloog lus:

Tubqhe yuav tsum tau ua txhua yam uas tau txib, tiamsis yuav tsum nco ntsoov tias leejtwg yog tus uas ua tiav tej haujlwm – ntawd yog Vajtswv Ntuj.

Yog koj tabtom ua Vajtswv haujlwm raws li lub ntsiab no ntawm neeg ntiajteb, txojkev xav no yuav hloov pauv qhov uas koj los ze kev ua Vajstwv haujlwm. Koj tsis tsuas yog txais lus txib thiab tom qab ntawd mus ua. Koj mloog thiab ua raws tus Tswv hais, cia tus Tswv ua txhua yam uas Nws xav ua dhau koj lub neej.

III. Cob tus qhe uas mloog tus Tswv lus tej qauv.

  1. Tus cev lus Elis.

Tus cev lus Elis tau nrog cov cev lus Npa-as sib tw (cov Kana-as tus vajtswv uas tsomkwm qoobloo), kom ua timkhawv qhia tau tias tus Tswv thiaj li yog Vajtswv Ntuj tiag. Yawg tau ua siab tawv heev rau lub meej mom uas yog Vajtswv ib tus tub qhe.

Elis tsawg dua cov cev lus Npa-as thiab Atates uas yog 1/850. Yog Vajtswv tsis ua haujlwm uas yog tso hluav taws saum ntuj los hlawv cov khoom theej txhoj raws li Elis kom tseg ces Elis yeej raug swb tag nrho. Tshaj ntawd tseem raug tua pov tseg. Yawg rov kho dua tus Tswv lub thaj thiab nyob ntawd tos tus Tswv tej lus txib. Yawg ua raws nraim li tus Tswv hais, yeej tsis ua li yus pom ib zaug li. Yawg txhua qhov uas tus Tswv kom mus thiab ua txhua yam uas tus Tswv kom ua. Tom qab ntawd Vajtswv ua tiav Nws lub homphiaj dhau yawg. Elis xav kom txhua tus lees tias Yehauvas yog Vajtswv Ntuj. Ntawd yog qhov uas txhua tus yuav tsum tau ua.

Elis lossis Vajtswv tso hluav taws saum ntuj los? Vajtswv ua. Elis tsuas mloog lus thiab ua raws. Yawg tsis muaj peevxwm ua tau yam tus Tswv ua. Thiab tus Tswv tau ua haujlwm dhau los ntawm Nws tus tubqhe uas mloog lus, kom txhua tus paub Nws yog Vajtswv Ntuj tiag tiag, los ntawm tej haujlwm uas tsuas yog Nws tibleeg xwb thiaj ua tau (1Vajtxwv 18:1-46).

  1. Tswv Yexus.

Ntau feem VAjluskub sau qhia, Tswv Yexus yog Vajtswv tus tub qhe. Nws dhau los ua ib tus tubqhe ua tiav Vajtswv lub homphiaj uas cawmdim neeg ntiajteb. No yog tej uas timthawj Paulus hais txog Tswv Yexus:

Tsimnyog nej muaj lub siab zoo ib yam li Yexus Khetos lub: Yexus yeej muaj hwjchim sib luag zos li Vajtswv tiamsis nws tsis tau xav hais tias nws yuav tuav lub hwjchim ntawd mus li. Tiamsis nws zoo siab tso ib puas tsav yam tseg, nws los yug ua neeg. Nws ua nws lub neej zoo li ib tug tubqhe, thiab nws txo hwjchim Nws txo hwjchim thiab niaj hnub ua raws li Vajtswv lub siab nyiam,txawm yog neeg muab nws ntsia rau saum ntoo khaublig los nws tseem mloog Vajtswv lus!” (Filipis 2:5-8).

Hauv Tswv Yexus tej lus taw qhia rau cov thwjtim txog kev ua tubqhe, Nws piav qhia txog Nws tes haujlwm: Tiamsis nej cov tsis txhob ua li ntawd. Yog nej cov leejtwg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua nej tus tubtxib; thiab yog nej cov leejtwg xav ua tus thawj, tus ntawd yuav tsum ua nej tus qhev. Ib yam li Neeg Leej Tub, nws los nws tsis tau kom leejtwg tu nws, tiamsis nws los tu sawvdaws thiab muab nws txojsia los txhiv ntau leej(Mathais 20:26-28). Tswv Yexus kuj qhia peb txog txojkev sib raug zoo nrog Nws: Leej Txiv txib kuv los li cas, kuv yuav txib nej mus ib yam nkaus li ntawd (Yauhas 20:21).

LUS NUG XAV THIAB SIV

  1. Koj tabtom ua haujlwm dabtsis hauv koj lub neej thiab Pawg Ntseeg, uas koj paub tias yus yuav ua tsis tau tiav yog tus Tswv tsis pab?
  2. Thaum Vajtswv ua haujlwm, kev pab haujlwm thiab ntau tsawg ruaj khov, puas sib txawv nrog rau tej uas koj ua?

3. Koj puas xav dhau ua Vajtswv ib tus tub qhe? Koj puas ntseeg tias Nws yuav ua tej haujlwm loj dhau koj lubneej? Vim li cas